Back to top

Eiropas vēstures nams dokumentē solidaritāti

Pašreizējā pandēmija ir ne tikai ārkārtas situācija veselības jomā, bet tai ir arī tālejoša sociāla, ekonomiska un kultūras ietekme. Arī šobrīd pasaule turpina mainīties. Lai saprastu, kā tā mainās, mums ir rūpīgi jāraugās visapkārt, pat ja skatāmies vien no mūsu māju logiem.

Skatoties no mūsu muzeja logiem, redzam eiropiešus krīzē, taču redzam arī, kā tie palīdz un atbalsta cits citu, eiropiešus nošķirtus, tomēr spējīgus rast veidus, kā vienoties, neraugoties uz sociālo norobežošanos un robežu slēgšanu. Redzam, kā arī briesmu brīdī eiropieši izrāda solidaritāti, uztur cerību un apliecina izturību. Mums tiek atgādināts par sarežģītajām vēstures lappusēm, par ko stāstām savās ekspozīcijās, un par to, kā šīs lieliskās īpašības ir izpaudušās pagātnē.

Dokumentējot solidaritāti Eiropā

Eiropas vēstures nams ir uzsācis projektu, lai dokumentētu to, kā eiropieši ar solidaritāti, cerībām, kopienas saišu stiprināšanu un radošumu reaģē uz pašreizējo pandēmiju, kā arī dramatiskos brīžus, vajadzības un ārkārtas situācijas, ko tā radījusi. Mēs vāksim stāstus, priekšmetus, attēlus un skaņu ierakstus, kas mums palīdzēs pastāstīt šo stāstu, kad “šis viss būs beidzies”.

Jau uzsāktas vairākas muzeju un arhīvu iniciatīvas, kuru mērķis ir dokumentēt ikdienas dzīvi pandēmijas laikā savās kopienās. Ceram, ka šim piemēram sekos vēl daudzi. Tomēr mēs, Eiropas vēstures nams, kalpojam tieši Eiropas kopienai. Mēs stāstām Eiropas stāstus. Tas gan dod spēku, gan dažreiz šķiet nepārvarami grūti. Taču šajā dīvainajā un nedrošajā laikā mūsu acu priekšā top Eiropas stāsts, un mums tas ir jādokumentē.

Pozitīvie vēstījumi

Plakāti ar varavīksnes attēlu, kas iedrošina itāļus, ka “Andrà tutto bene” (“Viss būs labi”), tagad rotā logus un balkonus visā Eiropā gan dažādās valodās, taču ar vienu un to pašu cerīgo vēstījumu. Attēlā redzamais Smarandas vēstījums ir tikai viens no tūkstošiem piemēru, kas apliecina eiropiešu patieso būtību — to, kas visvairāk izpaužas tieši grūtību brīžos.

Kad valstis slēdz robežas un domā tikai par sevi, cilvēki paliek vienā vai otrā pusē robežai, par kuras eksistenci viņi jau bija aizmirsuši. Mēs vācam draudzības un ilgošanās vēstījumus, kas parādījās pie šīm jaunajām vecajām robežām: “Stýská se mi po tobě Čechu” (“Man tevis pietrūkst, čeh!”) / ´I ja za tobą Polaku´ (“Man arī tevis pietrūkst, poli!”).

Ja trūkst medicīnas preču — sākot no aizsardzības aprīkojuma līdz dzīvību glābjošiem ventilatoriem, pie darba ķeras trīsdimensiju printeru īpašnieki un cenšas ražot ātrākas un lētākas versijas, ar kurām var sākt glābt cilvēku dzīvības.

Būt kopā sociālas norobežošanās laikā nav vienkārši. Tomēr visā Eiropā un pasaulē redzam jaunus veidus, kā sazināties un savstarpēji sadarboties: no telefona zvaniem vientuļajiem veciem cilvēkiem līdz rotaļlācīšu paslēpēm, kas organizētas kaimiņmāju logos.

Tie paši kaimiņi organizē arī ziedojumu kampaņas par labu tiem, kuri norobežošanās pasākumu dēļ zaudējuši ienākumus. Itāļi to sauc par “la spesa sospesa”: kurš var — dod, kurš nevar dot — ņem!

Katru vakaru pulksten astoņos Eiropas iedzīvotāji pulcējas pie logiem un aplaudē, lai godinātu tos, kuri ar vīrusu cīnās pirmajās līnijās: mediķus. Aplausi dzirdami visā Eiropā, un šī pieredze kļūs par mūsu kopējo mantojumu.

Kā kāds gudrs vecs vīrs nesen teica, uzrunājot milzīgu tukšu laukumu: “Mēs visi esam vienā laivā, mēs visi esam trausli un zaudējuši orientierus, bet vienlaikus mēs visi esam svarīgi un visi esam vajadzīgi.” Mēs uzskatām, ka muzejiem tagad jādara tas, ko tie māk vislabāk: dokumentēt un stāstīt mūsu stāstus, vienlaikus atgādinot par grūtajiem laikiem, ko jau esam pārvarējuši, un par solidaritāti un cilvēcību, kas vienmēr visu padarījusi vieglāk pārdzīvojamu.

Turpmākie soļi

Ja vēlaties pastāstīt mums savus stāstus, dalīties ar priekšmetiem, attēliem un skaņu ierakstiem, kas jums tagad apkārt, lūdzu, rakstiet mūsu komandai.

Noklikšķiniet šeit, lai turpinātu lasīt par iniciatīvu “Make Covid History”.

Foto: Ana-Maria Rampelt