Covid ieiet vēsturē

Jack Hopkins

Jack aged 5 from North Devon - during the lockdown he walked 50k to raise money to help the NHS. Total raised £1550. He walked 5k twice a week and although this was tough he kept going as he remembered “the doctors and nurses needed to help to stop the virus”.  Nominated by Katie Roberts

Mahi Ahmed

Mahi Ahmed was the founder of Inclusive Exeter CIC’s Coronavirus Hardship Relief Project. As lockdown loomed, Mahi got working on his plan to have tasty, nutritious meals delivered to vulnerable people across the city. Within days, a team of volunteers responded and our wonderful group of co-ordinators, order takers, shoppers, chefs and delivery drivers came together. Mahi’s enthusiasm was infectious and our whole team felt motivated and energised. More than 1,000 people benefitted, receiving meals and/or food parcels, thanks to Mahi’s vision and drive. He would say that every member should be nominated but he is our Lockdown Legend. - Nominated by Alan Quick

City Community Trust

CCT is Exeter’s leading health and wellbeing charity working in partnership with Exeter City Football Club and provides a range of activities to people of all ages, focused on health, education, wellbeing and physical activity. During the Covid-19 crisis CCT turned their attention to underpinning the support services here in Exeter and East Devon. Throughout May they responded to requests to deliver groceries and medication to the most vulnerable in the community and have now supported shielded and vulnerable people - Jamie Vittles, Andy O’Doherty and all the team at the City Community Trust were nominated by Cllr Peter Holland.

Marilyn Laws

Since late March Marilyn Laws has selflessly raised over £1000 for the Children’s Hospice South West and in the process brought a sense of security to the community. Marilyn raided her sewing supplies to make an array of masks for the community, and in the process raised money for an organisation where terminally ill children have come to spend their last days during lockdown. The generosity of people has been overwhelming. This is not only in terms of the donations but assisting Marilyn in her quest to distribute the masks. Marilyn’s mission continues! – Nominated by Simon Tootell

Paul Mouland

Paul Mouland, the Freemoovement team and their volunteers have been delivering, by bike and trailer, hot meals to the homeless, medication, books from Exeter Library, food packages and essential supplies for people who have suffered financially and emotionally. They have forged partnerships with multiple community organisations including faith groups, St Thomas Food Fight, St Thomas Medical Centre to name a few. Paul has also stepped in and hosted online Covid-19 emergency meetings for the city wards of St Thomas, Alphington and Exwick. Their contribution to the city of Exeter has been immense. - Nominated by Chloe Pooley

YMCA Exeter Support Workers - Peter Hall

YMCA Exeter Support Worker, Peter Hall is our lockdown legend. As networks, routines and community connection were stripped away for our 31 young people living in supported accommodation, Peter responded with faultless courage. He went above and beyond to support our young people as he toured the building, responding to any fears and connecting from a distance - ensuring every young person knew that they weren’t alone.

YMCA Exeter Support Workers - Lydia Brown

As lockdown hit on 23rd March, YMCA Exeter Support Worker, Lydia Brown, was on call 24/7 responding faultlessly and courageously to young people struggling with the impact of lockdown on their mental health.  One resident needed Lydia to accompany them to the hospital, other residents needed Lydia to queue for hours to collect their prescriptions. Many residents just wanted to chat on the phone day or night, knowing that Lydia would be there for them. To all of us at YMCA Exeter, Lydia is our lockdown legend.

YMCA Exeter Support Workers - Sarah Griffiths

As Covid-19 broke, Sarah Griffiths single-handedly kept YMCA Exeter supported accommodation spotlessly clean for all 31 young people living in residence. She went above and beyond, putting her own health at risk to ensure that there was no chance of the virus spreading. From endlessly cleaning communal handles, to meticulously ensuring communal bathrooms were free of germs, Sarah embodied selfless courage and kindness towards all of our young people. To all of us at YMCA Exeter, Sarah is our lockdown legend.

David Spicer

My very good friend David Spicer is a Lockdown Legend because every day for the first 50 days of Lockdown he played a virtual ‘Guess the song’ keyboard rendition of popular hits for his vast number of followers. This quickly became very important to all of his friends and family as it provided something to look forward to and chat about together online. It made everyone smile in a really tough time when people were scared and stuck indoors. His little chat, some jokes and keyboard skills were a daily highlight and made lockdown an easier thing to get through. - Nominated by Dax Oliver

Sammy Hartstein

Sammy is 16 years old and has been a regular volunteer for the Buckfastleigh Response team, helping deliver food parcels for the food bank. He has donned his face mask and gloves and carried heavy boxes of groceries to people who needed support, often in hot weather. As well as delivering food, he has delivered books to help shielded people with their lockdown boredom. He has done all of this whilst coping with the death of his grandma, the loneliness of lockdown, and uncertainty around his GCSEs. - Nominated by Helen Hartstein

Home haircut, April 2020

A three-year old boy, Oisin, has his haircut at home, Carryduff, Northern Ireland, April 2020. Due to the lockdown hairdressers were shut.

Lisburn & Castlereagh City Council staff and councillor with NHS floral banner

This floral banner, dedicated to the National Health Service (NHS), was planted by Lisburn & Castlereagh City Council staff in Lisburn’s historic 17th-century Castle Gardens.   

Shuttered shop, Lisburn City Centre, March 2020

Due to a nationwide lockdown in March 2020, shops were ordered to close. Many people were very worried by the pandemic, and shop owners often left words of encouragement on their closed businesses, including this – ‘take care and stay safe’. Lisburn Turkish Barbers is located in Market Square, Lisburn.

Child’s linen face mask

Linen is strong, lightweight, easy to work with and helps wick moisture away. It is one of the best fabrics for facemasks or coverings. In Northern Ireland, the use of face coverings in enclosed public spaces was made mandatory to help stifle the impact of the Covid-19 pandemic.   

Alcohol hand sanitiser, April 2020

Alcohol hand sanitiser was in huge demand in the early days of the pandemic. Many distilleries ceased producing spirits and started selling their own, branded, hand gels. Shortcross Gin is located outside Crossgar, Co. Down, and sold their products online.

Antwerp prison banners

The employees and inmates of the prison on Begijnenstraat made four banners. This way they sent out messages of solidarity and empathy - a wish for health for everybody.

15 March – 16th May 2020

Collection: MAS, inv. nr MAS.0328.002

Urban gym

'Beerschot Atletiek' and 'Buurtsport Kiel en Hoboken' developed a gym track across the Kiel neighbourhood. They suggest exercises everyone can do in different public places, making use of benches, stairs, etc.

20th April 2020

Walking the Meir

When the lockdown was over, the stores on the shopping street Meir reopened. Retailers took safety measures of all kinds. The municipality created road markings to enable crowd control and ensure physical distancing.

31st March 2020

Collection: FelixArchief, inv. nr 2876#82

Iftar ‘on wheels’

Celebrating ‘Iftar’ — breaking the fast together after sunset — was not possible during this Ramadan. Therefore some mosques, such as El Fath, delivered Iftar meals by cargo bike to people who were alone or in poverty.

12th April – 13th May 2020

Collection: FelixArchief, inv. nr 2920#6

’t Akkoord plays music for De Fontein

Since seniors turned out to be more vulnerable victims of the coronavirus, many inhabitants of care centres and service flats had to stay at home. The musical band ’t Akkoord gave a physical distance concert in front of residence De Fontein to provide some musical distraction.

10th May 2020

Collection: FelixArchief, inv. nr 2893#2

Composer Zita Bružaitė’s piece “Anxiety”

When the quarantine was announced on March 16, composer Zita Bružaitė started creating her new piece “Anxiety” (Lith. Nerimas). Every day, she devoted at least half an hour for this work. The manuscript of the composition donated by Bružaitė to the museum reflects various moods and conditions that the artist had undergone on each day of the quarantine.

T-shirt

Spending her time at home, Gintautė focused on her favourite hobby, embroidery. Having asked her friends on Instagram what represented the current situation to them, she embroidered thirty-three different quarantine stories on her old T-shirt. The stories depict different symbolic ideas, nostalgic things, and relevant issues such as toilet paper and respirators. When a follower asked her to embroider something magical, she decided to interpret this through an image of ‘a coronavirus in a glass jar’. The T-shirt was given to the museum by Gintautė Riabovaitė. 

Cherry blossom trees online

Spring is the time when all the people of Vilnius go to the ‘sakura orchard’ to admire the blooming trees. Yet this spring, in order to protect the people and limit inevitable gatherings, Vilnius City Municipality in cooperation with the telecommunication company Telia installed cameras in the orchard and organised live web-streaming of the blooming sakura cherry trees. Vilnius City Municipality donated the informative sign to the museum.

A ticket from Bali

In March 2020, when the borders of most of the countries were closed suddenly, travellers were faced with huge challenges. The Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Lithuania started arranging repatriation flights from the countries with the biggest numbers of held-up registered citizens. The last flight from Bali Island took place on March 28-29. Ugnė Karaliūnaitė, who returned home on that flight, gave her tickets to the museum.

A template for face shields

At the rapid onset and spread of this viral infection, Lithuanian health care institutions did not have enough protective equipment, whereas the acquisition of such protective gear became next to impossible. In response to the situation, the School of Robotics developed a 3D mask print template, which businesses and individuals used to print over fifty thousand face shields for health workers in a very short period of time. Paulius Briedis (VšĮ Robotikos mokykla) donated the template to the museum.

Kāmīša krājumi

Šī Vācijā par “kāmīša krājumiem” dēvētā paciņa tika nosūtīta koronavīrusa pandēmijas laikā kā alternatīva dzimšanas dienas dāvana, kad fiziski apmeklējumi vienkārši nebija iespējami. Tajā bija divi tualetes papīra ruļļi, liels makaronu un pārtikas kārbu iepakojums — lietas, kas bija īpaši noderīgas laikā, kad Vācija ieviesa pirmos koronavīrusa ierobežošanas pasākumus. Tolaik lielveikalos daudz kas bija pilnībā izpirkts. Sūtītājs bija “Uzņēmums “Kāmītis” Kāmīšu ielā Kāmju pilsētā”.

Amberga, 2020. gada 18. aprīlis

Pateicības pastkarte pastniekam

Uzņēmums “Deutsche Post AG” saņēma šo pašgatavoto pastkarti kā pateicību saviem pastniekiem, kurus īpaši nesaudzēja arvien pieaugošais vēstuļu un paku apjoms koronavīrusa pandēmijas laikā. Koronavīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ daudzas mājsaimniecības arvien biežāk izvēlējās pasūtīt preces ar piegādi mājās. Tieši kopš šā laika izplatījusies arī kārtība, ka sūtījumi bieži tiek piegādāti bezkontakta ceļā. Savukārt šī pastkarte ir jauks pateicības un solidaritātes žests pastniekiem, līdzīgi kā savulaik populārie ikvakara aplausi veselības aprūpes speciālistiem. Uz pastkartes attēlots dekors ar apsnigušu Ķelnes katedrāli.

Ķelne, 2020. gada 30. marts

Ārkārtas laika dienasgrāmata

Mākslinieka Hasso fon Henninges publicētajā krājumā apkopoti 20 autoru darbi, kuri apraksta ikdienas pieredzi, rutīnu un iespaidus koronavīrusa pandēmijas laikā martā un aprīlī. Tās bija nedēļas, ko apzīmogoja stingri pasākumi cīņai pret koronavīrusu un cilvēku pašizolācija. Autori savus iespaidus pierakstījuši daļēji ar roku, daļēji digitāli. 260 lappušu darbs izdots 32 eksemplāros.

Nirnberga, 2020. gada marts/aprīlis

Koronavīrusa laiku pastkartes

Mākslinieces Suzannas Šatmanes izdomātā akcija tika organizēta pa pastu: viņa ģimenei un draugiem sūtīja ar akrila krāsu krāsotas vecas pastkartes, lūdzot tās mākslinieciski pabeigt un nosūtīt atpakaļ. Vairāk nekā 50 visu vecumu cilvēki uz to atsaucās un nosūtīja viņai atpakaļ savu darbus. Pastkaršu galerija rāda plašu motīvu un izmantoto metožu klāstu — no ūdenskrāsām līdz fotogrāfijām, no ekspresionisma līdz mūsdienu ikonām. Tapusi arī akcijas “karšu tūre” un pašsacerēta dziesma.

Nirnberga, 2020. gada marts/jūnijs

Individuāli izstrādātas instrukcijas par to, kā senioriem izmantot “Skype” un “iPad”

Koronavīrusa pandēmija strauji veicinājusi digitalizāciju. Tikšanās ierobežojumu dēļ liela daļa cilvēku kontaktu arvien vairāk novirzīta uz digitālajiem kanāliem. Lai varētu turpināt sazināties ar saviem astoņdesmitgadīgajiem vecākiem, arī K. Rauhs viņiem nopirka “iPad” planšetdatoru. Tā kā vecākiem nebija nekādas pieredzes nedz ar datoriem, nedz viedtālruņiem vai internetu, viņu dēls izstrādāja vienkāršu lietošanas instrukciju, ko kopā ar ierīci nosūtīja vecākiem pa pastu. Viņš izskaidro, kā lietot gan pašu ierīci, gan ziņojumapmaiņas lietotni “Skype”.

Dortmunde, 2020. gada 22. marts

Tandle Hills parks

No pārpilniem parkiem, rotaļu centriem un bērnu klubiem uz plašiem laukiem, zāles vāliem, debesīm un telpu. Tandle Hills parks bija, ir un būs mūsu svētvieta. Bērniem ir vajadzīga brīva, neierobežota telpa un laiks, un viņiem jāvar rotaļāties bez māju, pieaugušo un apkārtējās pasaules noteikumiem. Kad visa kļuva par daudz, tas mūs dziedināja.

Bērnu nodaļas medmāsas ar izdekorētiem sejas vairogiem

Oldhemas izolācijas laiku muzejs ir digitāls projekts, kura ietvaros tika vākti momentuzņēmumi, kas atainoja dzīvi vietējā apkaimē Covid-19 pandēmijas laikā. Vietējā sabiedrība tika aicināta palīdzēt iemūžināt un izpētīt šo laiku, lai Oldhemas nākamajām paaudzēm nodotu digitālu laika kapsulu.

Rotaļu lācītis logā

Oldhemas galerija sarīkoja deviņas digitālās izstādes: “Dzīve izolācijā”, “Laipnība”, “Priekšmeti”, “Darbība”, “Pārmaiņas”, “Vēstis”, “Daba”, “Sports” un “Darbs”. Augustā cilvēki tika aicināti iesniegt arī rakstītus tekstus — ierobežojumu laikā tapušas vēstules.

Socializēšanās, ievērojot sociālo distancēšanos

Līdz šim 80 cilvēki ir iesūtījuši vairāk nekā 300 attēlus un rakstītus tekstus, kas veido pamatu izcilam arhīvam, kuru galerija varēs izmantot, lai vēstītu nākamajām paaudzēm, kāda bija dzīve šajā apkaimē globālās pandēmijas laikā.

Palecies un pozē!

Meitene, kuras vecāki pandēmijas laikā veic sabiedrībai svarīgu darbu, turpina apmeklēt skolu. Attēlā: brīdis fiziskām aktivitātēm skolas pagalmā.

Solidaritātes aproce

Šādu aproci Lihtenšteinas Sabiedrības ministrija izsniedza valsts pārvaldes darbiniekiem. Uz tās attēlotas piktogrammas ar higiēnas pasākumiem, kurus ievērojot, iespējams, varētu panākt vīrusa izplatības samazināšanos.

Robežšķērsošanas punkts

Fotogrāfija uzņemta Lihtenšteinas ciematā Rugelā pie Austrijas robežas laikā, kad robežas bija slēgtas. Uzraksts vēstī: “Robežšķērsošanas punkts ir slēgts visiem transportlīdzekļiem un gājējiem”.

Vaducas skati — “Autobusa pietura”

Autobusa pietura Vaducas pašvaldībā: sabiedriskā transporta autobuss un plakāts ar informāciju par aizsardzības pasākumiem, kas jāievēro pasažieriem un autobusu vadītājiem

Rugelas skati — “Plakāti”

Rugelas pasta nodaļa.

Kreisajā pusē: informācija par saīsinātu darba laiku no 20.04.2020. Pirms tam pasta nodaļa bija slēgta.

Labajā pusē: brīdinājums par distances ievērošanu un lūgums norēķinoties, cik vien iespējams, neizmantot skaidru naudu.

Plakāts ar norādi par sporta un rotaļu laukumu slēgšanu Balcersā

Laikā no 2020. gada marta vidus līdz maija vidum Lihtenšteinas pilsētiņā Balcersā bija slēgti visi publiskie sporta un rotaļu laukumi. Pie katra no slēgtajiem laukumiem bija izvietots šāds plakāts.

Dženija Maklīna piemin Nidiju

Boundary Way mazdārziņi atrodas pārsimt jardu attālumā no manas dzīvesvietas. Vakar tur satiku kādu vīru — Toniju Maklīnu no Jamaikas. Sākām sarunāties par šo projektu. Tonijs pastāstīja, ka viņa sieva Dženija aizgājusi uz savas labākās draudzenes Nidijas bērēm. Nidijas dzīvību bija laupījusi Covid-19 slimība. Šorīt runāju ar Dženiju. Viņa teica, ka labprāt satiktos ar mani mazdārziņos un parunātos, jo tur viņa rodot mierinājumu. Savas labākās draudzenes bērēs, atceroties 33 gadus ilgušo draudzību, viņa jutusies teju vai fiziski slima. Šķiet, ka Volverhemptonas pilsētā vīrusa izraisītā slimība vissmagāk skāra melnādainos un Āzijas izcelsmes iedzīvotājus.

Aplausi Valsts veselības dienestu darbiniekiem

Viens no projektā iesaistītajiem 10 māksliniekiem — Roy Mehta — izvēlējās šo fotoattēlu iekļaušanai kolekcijā “10 Londonas piepilsētu ainas”. Mākslinieks teic:  “Mana izvēle krita par labu šai fotogrāfijai — Shuvaseesh Das: “Aplausi Londonas mediķiem”. Man patika arī daži citi attēli, taču šajā fotogrāfijā iemiesojas izolācijas realitāte, kā to izjuta ļoti daudzi cilvēki. Kadrējums ļauj abus attēlā saskatāmos cilvēkus redzēt kontekstā, un aplausi uz balkona var nozīmēt tikai un vienīgi atbalstu medicīnas darbiniekiem. Fotogrāfiju vēl izteiksmīgāku padara nomāktā izteiksme cilvēku sejās.”

Laistīšanās ar ūdeni, ievērojot sociālo distancēšanos

Līksma izprieca karstā pavasara dienā. Divatā izcīnīta ūdens kauja, līdz ūdens spaiņi tukši un paši cīnītāji izmirkuši līdz pēdējai vīlītei. Bezrūpīgā ķiķināšana un sašutušie spiedzieni vedina domāt gan par aizgājušiem laikiem, gan par to, ka reiz atkal būs kā agrāk.

Džuljeta, Džuljeta (ielas skaņas)

Iestājoties pavasarim un dienām kļūstot saulainākām un siltākām, vaļas brīži dārzā man kļuvuši par vistīkamāko atpūtas veidu. Ierobežojumi, ko pavadīja simptomu izvirdums, nozīmēja, ka šis mazais, sirdij dārgais zemes pleķītis man atkal kļuva par to drošo patvērumu, kāds tas man vienmēr bijis. Vieta, kur atkal piedalīties pasaules norisēs, just vēja pūsmu, klausīties skanīgās putnu dziesmās vai rotaļām nodevušos bērnu čalošanā, vai aizvērt acis un ļauties pavasara saules stariem. Un, ņemot vērā, cik saspiesti mēs šeit dzīvojam, iespēja būt šādā miera ostā patiešām ir brīnums.

Dvi kirpyklos per sutapimą

Sutapimas: gretimuose dviejų kaimynystėje gyvenančių šeimų kiemuose vienu metu kerpami plaukai. Sodas dešinėje priklauso mūsų įstaigos fotografui Alunui Bullui.

Aizsargmaska

Šī aizsargmaska tapa Covid-19 veselības krīzes kontekstā, un tās dizainu izstrādāja cepurniece Isabelle Mathieu Ljēžas provincē. Maska tika veidota ar mērķi nodrošināt saziņas iespējas ar nedzirdīgiem, vājdzirdīgiem un mēmiem cilvēkiem. Projektā līdzdarbojās uzņēmums “Relab de Liège”, kas uzņēmās piegriezt materiālus, izmantojot lāzertehnoloģijas, lai auduma malas salaiduma vietā ar caurspīdīgo vairogu nedriskātos.

Bez skūpstiem, bet sirsnīgi!

Piespraude veidota ar mērķi mudināt cilvēkus koronavīrusa krīzes laikā ievērot sociālo distancēšanos.

Viss būs labi — goda vārds!

Ar roku darināts dekoratīvs panelis, kas vēstī par cerību koronavīrusa krīzes uzspiesto ierobežojumu laikos.

Pēc lietus... vienmēr spīd saule. Paliksim mājās!

Šo paneli pārvietošanās ierobežojumu laikā uzzīmēja kāda mamma kopā ar saviem bērniem un katru dienu izlika to mājas fasādes puses pirmā stāva logā.

Skrituļdēļu vietā — tukšums

2020. gada marta beigās, sākoties ierobežojošiem pasākumiem Apvienotajā Karalistē, vairs nenotika gandrīz nekas, tostarp arī ierastās izklaides. Attēlā redzams tukšs skeitparks South Inch parkā Skotijas pilsētā Pērtā.

Rūķīši un varavīksne

Drīz vien pēc tam, kad stājās spēkā ierobežojumi un bērniem tā vietā, lai ietu uz skolu, nācās palikt un mācīties mājās, daudzas ģimenes mēģināja izteikt savas emocijas (cerības, bailes) ar mākslas palīdzību — tā tapa rotaļīgi darbi, kuri bija aplūkojami māju logos.

Lai valda grafiti!?

Cilvēkiem aptuveni divus mēnešus pakļaujoties stingriem ierobežojumiem, līdzās plaši jūtamajai empātiskajai reakcijai bija vērojami arī nenopietna rakstura protesti. Šis grafiti uzraksts parādījās zem A9 tilta, kas ved pāri Almondas upei Inveralmondā (Pērta, Skotija).

Krīta zīmējumi uz ielām

Ierobežojumu laikā bērni no jauna atklāja izsenis zināmas rotaļas un izklaides laika pavadīšanai turpat māju tuvumā. Daudzviet uz ielām un ietvēm parādījās ar krītu sazīmētas klasītes un citi zīmējumi, piemēram, šeit — Skotijas pilsētas Pērtas centrā.

Izkrāsoti akmentiņi

Tuvojoties ierobežojumu perioda beigām, sākās jauna iniciatīva — bērni pie savām skolām sāka izvietot izkrāsotus akmentiņus, tādējādi izrādot, ka solidarizējas ar citiem un tos atbalsta.

Attēlā redzams fragments no akmentiņu virknes — tā dēvētā ģimeņu karantīnas kāpura —, kas atrodas pie Monkrīfes pamatskolas Pērtā, Skotijā.

No Budapeštas

Kad cilvēki sāka izpirkt tukšus visus veikalus, arī es gribēju pienācīgi nodrošināties — protams, sev raksturīgā neparastā veidā. Nolēmu pasūtīt sev viduslaiku mēra ārsta masku. Biju pārliecināts — ja tāda bija noderīga viduslaikos, tad noderēs arī tagad. Paspēju saņemt to vēl laikus, aprīlī. Veselu nedēļu izmantoju šo masku, dodoties iepirkties, pastaigāties, braucot sabiedriskajā transportā. Lai kur arī es nebūtu gājis, sarunas apklusa, cilvēki raudzījās uz mani ar izbailēm. Profesionāli fotogrāfi joprojām aicina mani fotografēties ielu skatos. Neatkarīgi no tā, vai apkārt mums plosās pandēmija vai ne, cilvēkiem nekad nevajadzētu zaudēt humora izjūtu, pat ja šis humors ir nedaudz melns.

No Mošonmaģarovāras

Viss sākās 13. marta vakarā, kad tika paziņots, ka, sākot no pirmdienas, vairs nedrīkstēs iet uz skolu. Mēs visi domājām, ka tas nebūs ilgāk kā uz pāris nedēļām... taču maldījāmies.

Šīs maskas darinātas no lina auduma. Krāsainās bija domātas bērniem, un pārējiem — baltas, šūtas no trīskārt salocīta auduma. Ceru, ka drīz dzīve atkal atgriezīsies ierastajās sliedēs. Nu jau situācija uzlabojas, mēs drīkstam piedalīties vasaras nometnēs, un tur es atkal varēšu tikties ar draugiem!

No Mezēkevešdas

etējā šuvēja uzšuva man masku kāzām. Laika trūkuma dēļ maska nav rotāta ar izšuvumiem. Mūsu dzimtā sievietes jau vairākās paaudzēs izšuvušas skaistas kleitas un ornamentus “Matyó” tehnikā.

Kāzas notika 21. martā Mezēkevešdā. Šajā dienā mana draudzene Beāta Geržeņa kļuva par manu sievu, iegūstot uzvārdu Kiss. :) Drošības pasākumu dēļ mums kāzu dienā bija tikai nedaudz viesu. Tas bija savādi, taču tik un tā palikušas skaistas atmiņas.

No Debreceņas

Vietējās ziņās un internetā bijām lasījuši, ka valdība aicina iedzīvotājus palīdzēt šūt maskas. Nosūtījām reģistrācijas e-pastu, saņēmām apstiprinošu atbildi no viena no Debreceņas pašvaldības centriem, un viņi mums piegādāja visu maskām nepieciešamo audumu, gumijas aukliņas un piegrieztni. Viss bija pavisam vienkārši. Mans vīrs pārzīmēja piegrieztni uz auduma, dēls (kuram ir ierobežotas darbaspējas) izgrieza sagataves un es pēdīgi visu sašuvu. Dažu dienu laikā uzšuvām vairāk nekā 150 maskas. Tas ne tikai sagādāja prieku, bet arī bija ļoti noderīgi!

No Herendas

Esmu no Herendas. Sadarbojoties ar vairākiem palīgiem, šūšanas darbnīcām un sponsoriem, mēs Vesprēmas apgabalā kā brīvprātīgie uzšuvām aptuveni 50 000 masku un tās par velti izdalījām cilvēkiem. Lielāko daļu dabūja slimnīcas un aptiekas.

Jauna citādība

Mēs lūdzām apmeklētājiem iesūtīt savus fotoportretus, kuros viņi redzami maskā. Masku valkāšana ir obligāta, tādēļ maskas ir izmainījušas to, kā cilvēku sejas izskatās sabiedriskās vietās. 2020. gada jūlijs

Tuvs mantojums

Laikā, kad pārvietošanās bija ierobežota, mēs lūdzām cilvēkus iedomāties, ka viņu māja ir muzejs, un atsūtīt mums video, kurā viņi stāsta par savu “iemīļotāko eksponātu”. Alfonso mums pastāstīja, ka video redzamā cepure ir saistīta ar daudzām atmiņām par viņa dzimteni Meksiku. 2020. gada aprīlis - maijs

Antropoloģija krīzes laikam

Pārvietošanās ierobežojumu laikā vairāk nekā 20 antropologi sadarbojās ar muzeju, sniedzot skaidrojumus par to, kas notiek un kādas izmaiņas cilvēku dzīvē varētu būt gaidāmas pēc tam, kad šos ierobežojumus atcels. Viņu raksti ir publicēti muzeja tīmekļa vietnē. Šis attēls parādās Alvaro Alkonadas rakstā “Sastindzis pārdomu laikā”.

Uzraksts vēsta “Neaiztiec mani! Es varētu būt inficēts!” 2020. gada maijs - jūnijs

Logi uz pasauli

Garajās nedēļās, kad spāņiem bija jāpaliek mājās, lai izvairītos no saslimšanas ar Covid, par to, kas notiek ārā — viņu ielā vai rajonā — varēja uzzināt, vienīgi skatoties pa logu. Tāpēc mēs viņiem lūdzām atsūtīt savas fotogrāfijas. Šajā fotogrāfijā, ko Ana uzņēmusi pa savu logu, ir parādīts, ka, pat ja esam ieslēgti četrās sienās, joprojām varam redzēt varavīksni. 2020. gada aprīlis - maijs

Jauna ikdienas dzīve

Mēs arī aicinājām cilvēkus sūtīt mums fotogrāfijas, kurās dokumentēta atgriešanās ārpasaulē un parādīts, ko katrs dara savā apkaimē, kas nevienam nebija pieejama vairākus mēnešus. Anhela atsūtīja fotogrāfiju, kurā viņa pirmo reizi pa ilgiem laikiem apmeklē baznīcu. 2020. gada jūnijs

Kopīgā deju pasākuma Poikkeusliike (“Neparastās kustības”) dalībnieki Helsinku Ruoholahti rajonā, 2020. gada 27. marts. Cilvēki no visas Somijas piedalījās tiešsaistes deju pasākumā, noteiktā laikā dejojot 20 minūtes pašu izvēlētā vietā.

Sienas gleznojums Superhoitaja (“Supermedmāsa”) ir tapis pateicībā medmāsām par darbu koronavīrusa pandēmijas laikā. Šis Molotow Finland radītais grafiti mākslas darbs ir cieņas apliecinājums veselības aprūpes darbiniekiem un atrodas Helsinku Vallilas rajona Konepajas kvartālā, 2020. gada 28. aprīlis.

Vakara sadziedāšanās pansionātā Loppukiri (“Finiša taisne”) Helsinku Arabianrantas rajonā 2020. gada 19. martā. Pansionāta iemītnieki, kuriem jau ir vairāk nekā 70 gadu, koronavīrusa pandēmijas laikā izvairījās no fiziskas saskares.

Helsinku Vācu skolas (Deutsche Schule Helsinki) 3.B klases vides mācības nodarbība Sinebričofas parkā, 2020. gada 26. maijs. Kad maija vidū atkal tika atvērtas skolu telpas, dažas stundas notika ārā, bet dažas — iekštelpās. Fonā redzams īpašo izglītības vajadzību skolotāja Anmola Dogara.

Spītējot koronavīrusam, organizācija Hurstin apu (“Hursti palīdzība”) izdalīja pārtikas produktus nabadzīgiem un nelabvēlīgā situācijā nonākušiem cilvēkiem Helsinku Kallio rajonā, 2020. gada 17. aprīlis. Tā kā bija jāievēro distancēšanās, cilvēki vairs nestāvēja rindās pēc pārtikas, bet tā tika izsniegta, kad vien kāds ieradās to palūgt. Labdarības organizācija visu gadu izplata pārtikas un apģērbu pakas tiem, kam tās ir vajadzīgas, un organizē dažādus pasākumus.

Uzliesmojot koronavīrusa pandēmijai, mēs Slovēnijas Etnogrāfijas muzejā kā sociāli atbildīgas iestādes darbinieki sev uzdevām jautājumu par to, kā uz to reaģēt un, galvenokārt, kā mēs varētu palīdzēt cilvēkiem konkrētajā situācijā. Mēs nolēmām sākt vākt jokus, ko jau bijām sākuši cits citam pārsūtīt. Šādi mēs vēlējāmies ienest nedaudz prieka cilvēku dzīvēs un atvieglot viņu ikdienas bažas, bailes un uztraukumus, kas saistīti ar slimību, izolāciju un vientulību.

No otras puses, mēs arī vēlējāmies piefiksēt pašreizējo situāciju, kas valda sabiedrībā, jo joki ir daļa no mūsu garīgā kultūras mantojuma. Viens no jokiem saka, ka, ņemot vērā to, cik daudz joku cilvēki sūta cits citam, šī ir vispriecīgākā pandēmija, ko kāds jebkad ir piedzīvojis. Bet cits — joki par koronavīrusu izplatoties ātrāk nekā pats vīruss.

Joku stāstīšana ir mutvārdu tradīcija, taču situācijā, kad visi bija spiesti palikt mājās, šī tradīcija pārcēlās uz internetu un citiem mūsdienu saziņas līdzekļiem.

Divu mēnešu laikā esam savākuši vairāk nekā 1000 joku, un to izlase pašlaik ir aplūkojama datorprojekcijā, kas pieejama galvenajā muzeja zālē un ārējā stendā muzeja priekšā, kur mēs katru nedēļu rakstām jaunus jokus. Vasaras Muzeju naktij 2020. gada 20. jūnijā mēs gatavojam izstādi Koronski humor (“Koronas humors”).

Skats no izstādes “Koronas humors: joki Covid-19 pandēmijas laikā (sadaļa “Mācīšanās mājās versus strādāšana no mājām”).

Sami Nasra no Komonahanas pa automobiļa logu izbauda vēso vēja pūsmu, dodoties izbraucienā pēc pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas.

Monahanas grāfistē Tara Makkarona un viņas kolēģe strādā Covid-19 slimnieku palātā.

Ceļš Monahanas grāfistes ziemeļu daļā Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā.

Glens Mērfijs no Monahanas un viņa ģimene. Glens pārvietošanās ierobežojumu laikā, skrienot ap savu māju, noskrēja maratonu un piesaistīja vairāk nekā 13 500 eiro lielu ziedojumu darbiniekiem, kas Monahanā cīnījās ar koronavīrusa epidēmiju.

Maska ar izšūtu vijolīti

“Esmu liela izšuvumu cienītāja un labi apzinos, cik daudz laika ir jāiegulda, lai tos radītu. Es arī pati brīvajā laikā daudz izšuju. Maska ir rokudarbs, un tai ir divas kārtas. Es izvēlējos rotājumam vijolīti divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas ir viens no pirmajiem pavasara ziediem, kas parasti uzplaukst taisni ap to laiku, kad pandēmija sasniedza Ungāriju, un, otrkārt, vijolīte simbolizē atdzimšanu un cerību, kas mums vajadzīga cīņā pret vīrusu.”

Tehnoloģija un jaunrade

“Gan es, gan mans vīrs pārvietošanās ierobežojumu laikā strādājām no mājām. Mans ikdienas ritms bija vienlīdz līdzsvarots un diezgan nevaļīgs. Savukārt vīra darba slodze bija nevienmērīga, taču uzraudzība — stingra. Ik pa brīdim tika pārbaudīta viņa darbība datorā. Taču tas var būt kaitinoši, kad darbā īsti nav, ko darīt, bet mājās ir daudz citu pienākumu. Talkā nāca koka iesmiņi. Kamēr es strādāju, aktīvs bija arī otrs ekrāns.”

Lieldienu rotājums

“Dekorējot māju, man patīk pavadīt laiku radoši. Šo rotājumu es izgatavoju Lieldienu galdam. Šobrīd mēs jau nedēļām ilgi neesam redzējuši savus ģimenes locekļus, un par ikdienas paradumu ir kļuvusi televizora skatīšanās katru dienu, lai sekotu jaunumiem par vīrusu. Es jo īpaši domāju, ka neliela humora deva ikdienu padara daudz labāku.”

Jēgpilnās maskas

“Tiklīdz pandēmija sasniedza Ungāriju, cilvēki kā traki izpirka maskas, tāpēc es nolēmu, ka vienīgais risinājums ir pagatavot pašai savējās. Man bija vajadzīgs augstākās kvalitātes kokvilnas krekls, un no tā muguras daļas man iznāca sešas maskas.

Fotogrāfija ar to, kas palicis pāri no krekla, ir sāpīgi zīmīga. Itālija ir mana mīļākā valsts, un tai nācās pirmajai saskarties ar vīrusu. Itāļu valodā ir frāze “dare una mano”, kas nozīmē sniegt kādam palīdzīgu roku. T-kreklam trūkst piedurknes, burtiski simbolizējot palīdzību, ko Itālija nesaņēma no tām valstīm, kuru tūristi būtībā ir šādu kreklu lielākie pircēji.”

Gludināmais dēlis

“Šis gludināmais dēlis pēdējo septiņu nedēļu laikā ir ieņēmis mūsu ikdienas dzīvē daudz lielāku vietu nekā visu iepriekšējo desmit gadu laikā.

Tā augstums ir regulējams, tādēļ tas ir vispiemērotākais statīvs, uz kura novietot klēpjdatoru, kad manam bērnam tiešsaistē ir klavierspēles nodarbība. Gludināmais dēlis ļauj datoru novietot tieši tā, lai skolotāja perfekti redzētu ne tikai to, kā bērns sēž, bet arī to, kā darbojas pirksti. Šī iemesla dēļ vien bija vērts to iegādāties.”

Kopā, bet šķirti

Meita runā ar māti pa telefonu. Māte dzīvo pansionātā, bet abām izdevās tikties, ievērojot noteikumus un sociālo norobežošanos.

Brauciet taču mājās

Lieldienu brīvdienās mazapdzīvota vieta Dānijā piedzīvoja milzīgu ļaužu pieplūdumu, kas devās pastaigās pa vietējām dabas takām, lai gan saskaņā ar valsts noteikumiem visiem vajadzēja palikt mājās. Kādu vietējo iedzīvotāju šie ļaužu pūļi satrauca, tāpēc viņa izlika uz ceļa zīmi, kurā bija teikts: “Brauciet taču mājās!”. Tā kā viņas kaimiņi par to bija ļoti sašutuši, viņa galu galā zīmi noņēma.

Dzimšanas diena

Dzimšanas diena bez viesiem! Vīrusa dēļ veco ļaužu pansionātos vairs neielaida apmeklētājus. Tādēļ Grētas Gertsenas ģimene 2. aprīlī sapulcējās pie pansionāta, lai atzīmētu viņas 91. dzimšanas dienu. Grēta svinībās piedalījās, sēžot pie loga.

Medmāsa

Katru dienu muzejs apkopo ziņas no cilvēkiem, kuriem ir sajūta, ka viņu dzīve pēkšņi ir apgriezusies kājām gaisā. Šarlote Hēja Opheima Vinje strādāja par medmāsu ortopēdiskās ķirurģijas nodaļā, bet dažu dienu laikā pārkvalificējās, lai aprūpētu ar koronavīrusu saslimušos pacientus Farsē slimnīcā. Viņas stāsts tagad ir iemūžināts un būs pieejams nākamajām paaudzēm.

Lielveikals “Netto”

Pie lielveikalu un pārtikas veikalu ieejas klientus sagaida uzraksti ar informāciju par to, kā rūpēties citam par citu un veikala darbiniekiem un ievērot distanci. Turklāt veikali cilvēkus informē arī par to, ka nav iemesla pirkt vairāk nekā nepieciešams un veidot krājumus, jo preces joprojām tiek piegādātas katru dienu. Uzraksti un brīdinājumi ir svarīga daļa no mūsu muzeja uzkrātās dokumentācijas par šo ārkārtīgi īpašo situāciju. Vēlāk daži no tiem nonāks muzeja kolekcijā. Turklāt muzejs sadarbojas ar pašvaldību un vāc lēmumu kopsavilkumus un citus svarīgus pašvaldības dokumentus.

Østerbrogade

Tukšas ielas un pilsētas. Cilvēki paliek mājās, un arī šī parādība tiek dokumentēta liecībās, ko šobrīd vāc mūsu muzejs.

Fakti

Roku dezinfekcijas līdzekļi, plastmasas cimdi un norādes par to, kā uzvesties lielveikalā, tostarp arī informācija par to, cik cilvēku vienlaikus drīkst atrasties veikalā. Iepirkšanās pēkšņi ir kļuvusi par bīstamu pasākumu un tagad notiek pavisam citādi. Muzejs to pašlaik dokumentē, jo Covid-19 ir unikāla iespēja dokumentēt vēsturi, kas norisinās mūsu acu priekšā. Muzejam ir ļoti svarīgi attēlot visas notiekošās pārmaiņas.

Ratiņsoma

““Agrāk” šī ratiņsoma bija simbols pārtikas iegādei, kas vienmēr bija “jādara” nedēļas nogalē, laupot laiku citām daudz pievilcīgākām nodarbēm. Mēs to vilkām kā jūgu, un tajā redzējām tikai utilitāru priekšmetu. Tagad, pārvietošanās ierobežojumu laikā, tā ir kļuvusi par ārā došanās un piedzīvojumu simbolu.”

Veļas žāvētājs

“Kad mana sieva (tā, kas cīnījās ar ratiņsomu) veic savus tāldarba pienākumus mūsu biroja istabā, man nākas atrasties mūsu dzīvojamā istabā, ēdamistabā... Bet mūsu birojs iepriekš ir kalpojis arī kā: klavieru istaba, dziedāšanas istaba, datoristaba, gleznošanas telpa un reizi 2-3 dienās veļas žāvētava.

Mēs ar Pūciņu tagad dzīvojam ēdamistabā/ veļas žāvētavā. Es sevi mierinu ar domu, ka šajos pārvietošanās ierobežojumu laikos gludināšana ir kļuvusi lieka (...) un tādēļ mums nav jādzīvo arī veļas gludinātavā!”

Mobilais tālrunis

“Kopš sākušies pārvietošanās ierobežojumi, mobilais telefons man ir kļuvis ļoti svarīgs, jo ar to es varu piezvanīt ģimenei, draugiem... Pa mobilo telefonu es arī sazinos ar savu skolotāju.

Nedēļas nogalē pirms pārvietošanās ierobežojumu ieviešanas man saplīsa iepriekšējais telefons, un trešdien pēdējā brīdī, pirms pusdienlaikā tika slēgti veikali, man izdevās nopirkt jaunu. Es ierados veikalā plkst. 11.00. Noveicās!”

Slazds, 2020 / Manis te nav, 2020

“Lai gan manu vecāku māja ir daudz lielāka nekā studija Bukarestē, kurā dzīvoju pirms karantīnas, man ir radusies sajūta, ka esmu iesprostota vienā no tiem lielajiem iežogojumiem zooloģiskajā dārzā, kur dzīvnieki dzīvo to dabiskajai dzīvotnei līdzīgos apstākļos, taču joprojām skumst pēc brīvības.”

Projekts “Mājas ir visur: ārpasaule nepastāv, 2020 / Mēs Tev piezvanīsim, 2020”

“Šajā situācijā par manām vienīgajām “mājām” diemžēl ir kļuvis mans dzīvoklis. Zīmējot es varu nedaudz aizbēgt no realitātes un doties uz citām vietām, kurās valda mājīga atmosfēra. Lai gan savos darbos atveidoju vientulību un garlaikošanos, uzskatu, ka šis laiks ir bijis ļoti labvēlīgs gan mākslinieciskajai, gan cita veida izaugsmei.”

Pašizolācijas dienasgrāmata, fragments, 2020

“Sērija “Kāda šodien diena?” ir neliela pašizolācijas dienasgrāmata, kas atspoguļo to, kā es gandrīz mēnesi centos pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tā sākās kā universitātes uzdots mājasdarbs, bet ir kļuvusi par vienu no visterapeitiskākajām nodarbēm, ko šo mēnešu laikā esmu darījusi.

Dienasgrāmatai ir divas daļas. Pirmā daļa atbild uz jautājumu “Kur es esmu?” un galvenokārt atspoguļo psiholoģiskās pārmaiņas, ko raisa jaunā un tik ārkārtīgi citādā realitāte, kurā mēs pēkšņi esam iesprostoti četrās sienās. Otrā daļa atbild uz jautājumu “Kur es gribētu būt?”, un tajā tiek nostaļģiski dokumentētas sīkās, reiz tik ierastās vēlmes, kas šajā laikā turpina ielauzties mūsu domās.”