Ar kaltu sabojāta imperatora Getas marmora skulptūra — galva, kas atspoguļo “damnatio memoraie” (izdzēšana no vēstures) - Romas impērija, aptuveni 200. g. m. ē.

Vēloties apvienot reliģiju un politisko varu, lielākā svētlaime romiešu imperatoram bija viņa dievināšana — viņš vēlējās kļūt dievišķs un nemirstīgs. Turpretī visbargākais sods bija piespiedu kārtā tikt dzēstam no vēstures. Mūsdienu laikmetā šo praksi apzīmē ar jēdzienu “damnatio memoriae”. Nosodītie tika dzēsti no vēstures reģistriem, viņu testamenti tika anulēti un iznīcināts viss, kas par viņiem atgādināja. Imperatora Getas gadījums — viņš tika noslepkavots pēc sava brāļa un līdzvaldnieka Karakallas pavēles — nāvessods tika piespriests pat par to vien, ka tika pieminēts viņa vārds.