19. gadsimtā strādniekus nodarbināja, maksājot viņiem par to noteiktu atalgojumu, taču viņiem nebija ne juridiskās aizsardzības, ne sociālā nodrošinājuma. Viņu dzīves un darba apstākļi bieži bija šausminoši. Strādnieku stāvoklis uzlabojās tikai gadsimta beigās, kad viņi pakāpeniski ieguva balsstiesības.