ATZINĪBA UN KRITIKA
Eiropas vēsture ir veidojusi mūs visus. Kāda nozīme ir mūsu atmiņām? Kas gaidāms nākotnē, un kā mums piedalīties tās veidošanā?
SKATS UZ EIROPU NO MALAS
Kāda ir Eiropa, raugoties no malas? Šeit aplūkojamie eksponāti nākuši no visas pasaules muzejiem un liecina par to, cik atšķirīgi bijuši citu kultūru priekšstati par Eiropu un tās iedzīvotājiem. Pirmā saskarsme ar eiropiešiem izraisīja neviltotu ziņkāri. Eiropas valstīm sākot dominēt lielākajā daļā pasaules, īstenojot kolonizācijas un apspiešanas politiku, pārdodot cilvēkus verdzībā un ekspluatējot viņus, uzskati par Eiropu mainījās. Tomēr Eiropa arī tika idealizēta, uzlūkojot to kā vietu ar izsmalcinātu kultūru un universālām vērtībām — Eiropas senās pagātnes mantojumu.
Vairākas Eiropas lielvalstis dibināja tirdzniecības kompānijas, lai iesaistītos darījumos ar Tālo Austrumu valstīm. Ievērojamākā šāda veida kompānija 17. gadsimtā bija Nīderlandes Austrumindijas kompānija (Dutch East India Company).
Laikā no 1500. līdz 1800. gadam dominējošais aspekts Eiropas un Āfrikas saskarsmē bija vergu tirdzniecība. To uzskatāmi atspoguļo portugāļu tirgotāju un jūrnieku attēlojums agrīnajā afrikāņu mākslā. Šajā plāksnītē redzams portugāļu vīrietis ar manillām — misiņa aprocēm, kuras tika izmantotas kā maksāšanas līdzeklis, iegādājoties vergus.
19. gadsimtā daudzi turīgi amerikāņi devās ceļojumā pa Eiropu, sekojot tā dēvētajam lielajam Eiropas apceļošanas maršrutam. Viņu apziņā Eiropas tēlu veidoja antīko tempļu drupas, renesanses laikmeta mākslas darbi un romantiskas dabas ainavas. Ceļotāji pasūtīja vai sūtīja mājup īpašus suvenīrus, kas reizumis bija visai izsmalcināti vai iespaidīga izmēra.
ATZINĪBA UN KRITIKA
2012. gadā Eiropas Savienībai tika piešķirta Nobela Miera prēmija par ieguldījumu miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Eiropā vairāk nekā sešdesmit gadu garumā. Taču protestētāji kritizē balvas piešķiršanu brīdī, kad miljoniem ES iedzīvotāju ir nonākuši lielās finansiālās grūtībās, un apšauba ES nozīmīgumu nākotnē.
2012. gada 10. decembrī Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā Oslo balvu pasniedza triju ES iestāžu vadītājiem. Ļoti liela simboliska nozīme ir tam, ka balvu kopīgi saņēma tādu valstu un valdību vadītāji, kuras gadsimtiem ilgi bija savstarpēji naidīgas.
Eiropā šis ir neskaidrību pilns laiks, jo ir jārisina gan Eiropas Savienības iekšējās, gan ar tās ārējām robežām saistītas problēmas. Vai Eiropas Savienības valstis satuvināsies, vai arī, tieši pretēji, zaudēto spēku atgūs nacionālās valstis? Vai Eiropas Savienība var turpināt paplašināties? Vai robežas ir ieguvušas galīgās aprises, vai arī tās turpinās mainīties?
Valsts parāda krīzes un pretrunīgo taupības un glābšanas pasākumu ietekmes dēļ Eiropas Savienība nonāca vienā no sarežģītākajām dilemmām tās pastāvēšanas vēsturē. Minētie pasākumi bija mēģinājums pasargāt monetāro savienību, kurā apvienotas dažādās valstu ekonomikas. Grieķijas krīze 2015. gadā gandrīz izraisīja eirozonas sabrukumu.
BRISELE –– MAINĪGĀ GALVASPILSĒTA
Nebija paredzēts, ka Brisele kļūs par Eiropas galvaspilsētu, taču tas notika nejauši un bez nodoma. Tagad tā ir galvaspilsēta Eiropai, Beļģijai, Flandrijai un Briseles reģionam.
Brisele ir neliela pilsēta, kas mainās un spēj sekmīgi tikt galā ar tai uzticēto pienākumu būt par Eiropas galvaspilsētu.