EIROPA ŠOBRĪD

Join us on a multilingual tour through the new 6th floor space of our permanent exhibition - entitled ‘Europe Now’. Explore the many challenges facing Europe today – climate change, its colonial heritage, Brexit and the Covid pandemic, to name but a few.

Nobela Miera prēmija

2012. gadā Eiropas Savienībai tika piešķirta Nobela Miera prēmija. Nobela komiteja atzina Eiropas Savienības sasniegumus izlīguma, miera, demokrātijas un cilvēktiesību un sociālās labklājības veicināšanā.

Tomēr pēdējo gadu laikā arī pati Eiropas Savienība ir piedzīvojusi vairākas krīzes, kas to ir pakļāvušas ievērojamam spiedienam.

Ekonomikas un monetārie jautājumi, migrācijas krīze, terorisms, Brexit un citi dramatiski mūsdienu notikumi demonstrē, cik trauslas un pretrunīgas ir mūsdienu reālijas.

Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu problēmām, kas reāli apdraud Zemes apdzīvojamību. Cilvēku izraisītā globālā sasilšana, kuras cēlonis ir pārmērīgas CO2 emisijas un rūpnieciskais piesārņojums, iznīcina veselas ekosistēmas, un liek pārdomāt, vai mēs tā varam dzīvot arī turpmāk.

Visā pasaulē popularitāti ir ieguvusi akcija “Fridays for Future”, ko aizsāka zviedru skolniece Grēta Tūnberga un kurā skolēni prasa radikālas politiskas pārmaiņas, lai aizsargātu vidi.

Jauniešiem, kuri šobrīd ir 15 gadus veci, klimata pārmaiņas ir reāls nākotnes perspektīvu apdraudējums.

Brexit

Pirmoreiz Eiropas Savienības vēsturē kāda no tās dalībvalstīm ir nolēmusi izstāties no Savienības.

Pēc tautas balsojuma ārkārtīgi polemizētā referendumā Apvienotā Karaliste pieprasīja piemērot Lisabonas līguma 50. pantu, ar ko pēc Savienībā pavadītiem 47 gadiem tika uzsākta tās izstāšanās no Eiropas Savienības, kam bija jānotiek 2020. gada 31. janvārī.

Šī vēsturiskā brīža simboliska ilustrācija bija Apvienotās Karalistes karoga noņemšana no masta pie Reģionu komitejas Briselē un tā iekļaušana Eiropas vēstures nama kolekcijā.

Koloniālais mantojums

Gadsimtiem ilgi Eiropas koloniālā vara pār plašām teritorijām visā pasaulē uz Eiropu virzīja materiālo vērtību un resursu plūsmu, kamēr koloniju pamatiedzīvotāji dzīvoja apspiestībā un nabadzībā.

Niyi Olagunju skulptūra pauž to, cik smagi koloniālisma traumatiskā pieredze ietekmēja kolonizēto tautu identitāti. Mākslas priekšmeti ar garīgu, reliģisku, sociālu vai sabiedriski nozīmi nonāca Eiropas muzejos kā eksponāti. Šāda Āfrikas kontinenta vēstures, kultūras un tradīciju piesavināšanās un asimilācija atņēma eksponātam tā sākotnējo jēgu, bet kultūrai, no kuras tas nācis — vēsturisko piesaisti.

Dažās Eiropas valstīs pēc aicinājumiem atdot apšaubāmas izcelsmes kultūrvēsturiskus priekšmetus notiek mēģinājumi revidēt muzeju kolekcijas.

Kari

Kosovas karš, kas beidzās 1999. gadā, bija pēdējais bruņotais konflikts Eiropas vēsturē visvardarbīgākajā gadsimtā. Tomēr cerības, ka šādas šausmas vairs neatkārtosies, nepiepildījās. Dažas bijušās padomju republikas ir kļuvušas par Krievijas ģeopolitisko ambīciju upuriem. Reģionāli saspīlējumi un “iesaldēti konflikti” ir kļuvuši par mūsdienu Eiropas realitātes daļu. Gruzijas un Ukrainas civiliedzīvotāji ir pieredzējuši gan karadarbību, gan nežēlības. Pieredzētais ir šo Eiropas valstu iedzīvotājiem radījis paliekošu traumu. Daudzi ir gājuši bojā vai bijuši spiesti atstāt savas mājas.

Teritorijas, kurās aktīva karadarbība vairs nenotiek, joprojām ir bīstamas kājnieku mīnu un nesprāgušas munīcijas dēļ.

Pandēmija

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik cilvēce patiesībā ir neaizsargāta. Tā ir īsts pārbaudījums arī Eiropas solidaritātei.

Sākoties pandēmijai, Eiropas valstis uz to reaģēja individuāli, slēdzot robežas un ierobežojot pārvietošanās brīvību un pilsoniskās brīvības. Skeptiķi uztraucas par to, vai pamatbrīvības netiks ierobežotas uz ilgāku laiku.

Tomēr šajā grūtajā brīdī ierindas cilvēki izrādīja apbrīnojamu solidaritāti. Savukārt dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes sapulcējās un vienojās par vēl nepieredzētu atveseļošanas programmu, kuras mērķis bija atbalstīt no pandēmijas visvairāk cietušās sabiedrības un ekonomikas.

Digitālā revolūcija

Mūsu dzīvē ienākot jaunajām tehnoloģijām, strauji mainās mūsu dzīvesveids un veids, kādā sazināmies un sadarbojamies ar citiem. Pasaulē viss kļūst arvien ciešāk saistīts. Tā rodas gan daudzas iespējas, gan jauni apdraudējumi.

Dati mūsdienās tiek dēvēti par “jauno naftu”, un tādējādi par vienu no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem ir kļuvusi privātuma saglabāšana digitālajā vidē. Informācija par mūsu izturēšanos, domām un vēlmēm ļauj uzņēmumiem ietekmēt mūsu dzīvi un manipulēt ar mūsu izvēles iespējām. Jaunas sakaru tehnoloģijas ir radījušas arī plašas novērošanas un dezinformācijas izplatīšanas iespējas.

Ir kļuvis iespējams nemanāmi vājināt demokrātiskos procesus pat valstu līmenī, atņemot iedzīvotājiem izvēles brīvību.

Terorisms

Terorisms rada draudus Eiropas drošībai un demokrātiskajai iekārtai, bet vienlaikus tas ir arī globāla parādība, ar ko nākas saskarties mūsdienu sabiedrībai. Islāmistu vai galēji labējo teroristu uzbrukumi Eiropā ir daudzveidības un plurālisma vērtībām klaji pretēju ideju vardarbīga izpausme.

Ekstrēmistu ideoloģijas bieži iedvesmojas no citām, bieži uz pagātni orientētām, ideoloģijām, vai no reliģiskā fundamentālisma.

Tomēr, saskaroties ar šādu naidu un vardarbību, ļaudis nekavējas izrādīt solidaritāti un izteikt aicinājumus uz mieru un iecietību.

Kur Eiropā mēs esam?

Kas vieno cilvēkus Eiropā? Eiropas daudzveidība lielā mērā ir pārrobežu kontaktu un kultūras apmaiņas rezultāts.

Kur Eiropā mēs esam?

Atzīmē kopīgajā kartē savu saikni ar dažādām vietām Eiropā un ārpus tās.

Vēstures virpulis

Virpulis ir monumentāla skulptūra, kuru apvij muzeja galvenās kāpnes un ko veido 27 vēsturiski citāti, kas raksturo mūžam mainīgo Eiropas vēstures interpretāciju.

Vēstures virpulis

Apskatiet tos vēlreiz elektroniskā formātā un nobalsojiet par to, kurš jums patīk visvairāk!

Eiropas ainavas

Skats uz Eiropu no augšas atklāj vēstures pēdas no jauna rakursa. Eiropas ainavas lielā mērā ir kultūrainavas, kuras gan pozitīvi, gan negatīvi ir ietekmējusi cilvēka darbība. Vēstures ritējumā ir radies apbrīnojami daudzveidīgs pārsteidzoši līdzīgu un atšķirīgu ainavu klāsts.

Skats uz Eiropu

Iepazīstiet Eiropas pilsētas pagātnē un tagadnē caur tīmekļa kameru uzņēmumiem un mākslas darbiem. Izveidojiet savu virtuālo ekskursiju un projicējiet to uz sienas ar jebkuru no trim projektoriem.

Mans Eiropas vēstures nams

Mans Eiropas vēstures nams ir unikāls sadarbības projekts, kas paredzēts, lai apkopotu jūsu sniegtās personīgās liecības par Eiropu. Stāsti ir sakārtoti pa laikposmiem, un katram stāstam ir piesaistīta sava ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Lai iepazītos ar stāstiem, varat izmantot interaktīvo karti. Varat arī reģistrēties, lai papildinātu projektu ar savu liecību par Eiropu un dalītos tajā ar citiem.