Back to top

EIROPA DRUPĀS

20. gadsimta pirmajā pusē, izvēršoties plašai karadarbībai un pie varas nākot totalitāriem režīmiem, ir vērojama šausminoša nežēlība un nicinājums pret cilvēci.

Entrance to Europe in ruins - third floor

PIRMAIS PASAULES KARŠ

Uzliesmojušais Pirmais pasaules karš, kas bija pirmais masu karš industriālajā laikmetā, radīja vēl nepieredzētus postījumus gan kara laukos, gan sabiedrībā kopumā. Šie četri kara gadi satricināja Eiropu līdz tās pamatiem, iesaistot to globālā konfliktā, kāds līdz tam nekad nebija pieredzēts.

Šī katastrofa iezīmēja sākumu gadsimtam, kurš kļuva par pašu postošāko Eiropas vēsturē, un tās traumatiskajām sekām bija milzīga ietekme uz Eiropas atmiņu.

 

TOTALITĀRISMS PRET DEMOKRĀTIJU

Pirmā pasaules kara rezultātā vecās impērijas sabruka un radās jaunas valstis. Arvien populārākas kļuva pacifisma un Eiropas integrācijas idejas.

Parlamentārā demokrātiju uzplauka visā Eiropā, savukārt Padomju Savienība kļuva par pirmo komunistisko diktatūru. Tomēr līdz 1939. gadam lielākā daļa šo demokrātiju jau bija likvidētas un lielākā daļa eiropiešu dzīvoja valstīs ar autoritāru vai totalitāru režīmu, kas ar spēku kontrolēja publisko un privāto dzīvi un ierobežoja individuālās brīvības.

Nacisti nāca pie varas 1933. gadā un izveidoja totalitāru režīmu, kurā āriskas izcelsmes vāciešus pasludināja par bioloģiski pārāku kungu rasi, kam lemts valdīt pār Eiropu. Vācijas grūtībās vainoja ebrejus, un viņus apsūdzēja sazvērestībā ar mērķi sagrābt varu visā pasaulē.

OTRAIS PASAULES KARŠ

Otrais pasaules karš nereti tiek raksturots kā totāls karš, kurā zuda atšķirība starp karavīriem un civiliedzīvotājiem. Miljoniem cilvēku kļuva par masu slepkavību, deportāciju, bada, piespiedu darba, koncentrācijas nometņu un bombardēšanas upuriem.

Nacistu valdīšanas laikā miljoniem cilvēku tika noslepkavoti sistemātiskas sociālās un etniskās tīrīšanas ietvaros. Līdzšinējā vēsturē cilvēce nebija pieredzējusi neko, kas mērogu un organizācijas ziņā līdzinātos Eiropas ebreju genocīdam. Karš bija īpaši brutāls Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas nonāca nacionālsociālisma un staļinisma krustugunīs.

POSTA SEKAS

Tiek lēsts, ka Otrajā pasaules karā gāja bojā apmēram 60 miljoni cilvēku, no kuriem teju divas trešdaļas bija civiliedzīvotāji. Tomēr ar skaitļiem vien nav iespējams pilnībā atainot viņu personiskās traģēdijas vai kara katastrofālo ietekmi uz dažādu cilvēku grupu dzīvi. Šeit apkopotie eksponāti stāsta par cilvēku dzīvi šajos apstākļos un aicina mūs visus padomāt par milzu grūtībām un zaudējumiem, kas viņiem bija jāpieredz.