Vēsture tapšanas procesā: koronavīrusa pandēmijas dokumentēšana
Pandēmijas dokumentēšana Eiropā
2020. gada sākumā Eiropas vēstures nams sāka projektu, apkopojot liecības par dzīvi Eiropā Covid-19 pandēmijas laikā un galveno uzmanību pievēršot solidaritātes, cerību un kopības veidošanas fenomenam. Zemāk redzamas attēlu galerijas ar virkni dokumentētu un mūsu kolekcijai ziedotu priekšmetu.
Muzeja “fabulu telpā” laikā no 2020. gada jūnija līdz decembrim tika izstādīta šo priekšmetu izlase.
Plakāti ar varavīksni un uzrakstu “Viss būs labi”
Itālijā cilvēki sāka veidot plakātus ar varavīksni un šādu optimistisku vēstījumu: “Andrà tutto bene” (“Viss būs labi”). Tos viņi izkarināja pie logiem un balkoniem, kopīgi paužot pozitīvas domas par sarežģīto situāciju. Tas raksturo Kantonas teicienu “jiayou”, kas nozīmē “nepadodies” un ko varēja redzēt Ķīnā, kur pandēmija izcēlās.
Plakāti ar varavīksni izplatījās visā Eiropā, un teiciens kļuva par vienu no ievērojamākajiem vārdu salikumiem saistībā ar koronavīrusa pandēmiju.
Plakāts “Andrà tutto bene” (“Viss būs labi”), ko izveidojusi ģimene Eboli, Dienviditālijā, 2020. gada 11. martā.
“Es saskatu patiesās krāsas” — plakāts ar varavīksni, ko izveidojusi deviņgadīgā Smaranda un kas ievietots ēkas ielas puses logā Bornmutā, Apvienotajā Karalistē, 2020. gada 3. aprīlis, © Ana-Maria Rampelt.
Plakāts “Tout ira bien” (“Viss būs labi”), izkārts pie 16. skolas sienas Šārbekā, Briselē, Beļģijā 2020. gada maijā.
Ziemeļu universitātes Pētniecības un apmācības centrs vāca līdzekļus, lai palīdzētu vietējai Baja Mare slimnīcai Rumānijā. Brīvprātīgie savāca līdzekļus 310 aizsargmasku izgatavošanai. Tās rotā šī uzlīme, un katrā maskā ir iestrādāti divi gaisapmaiņas atvērumi.
Ungāru-itāliešu ģimenes izveidots plakāts ar varavīksni Briselē, 2020. gada februāris–jūnijs.
Pandēmijas robežas
Norobežošanās pasākumi bija smags trieciens ierastajai pārvietošanās brīvībai. Tika atjaunotas jau sen aizmirstās robežas, un daudzi eiropieši pēkšņi bija nošķirti no savām ģimenēm. Pierobežas pilsētu iedzīvotāju reakcija bija dažādas radošas izpausmes, māksla un klusi protesti pret šo pārvietošanās brīvības ierobežojumu.
2020. gada marta vidū ezermalas pļavā starp Vācijas pilsētu Konstanci un Šveices Kroiclingenu parādījās metāla žogs. Drīz sekoja kluss protests pret robežas slēgšanu. Organizatori aicināja ikvienu, kuru skāra šie ierobežojumi vai kurš vēlējās piedalīties solidaritātes dēļ, sameklēt kaut ko, ko varētu piestiprināt pie šī žoga: fotogrāfiju, vēstuli, slēdzeni vai kaut ko citu radošu. Aicinājumā bija teikts: “Nesiet tikai pozitīvas lietas. Nenesiet provokatīvus un nederīgus priekšmetus”.
Plakāts uz Polijas robežas “Stýská se mi po tobě Čechu” (“Man jūs pietrūkstat, čehi”).
2020. gada 20. martā abpus Polijas un Čehijas robežai notika spontāns pasākums. Robežkontrole slēdza Cešinas un Česki Tešīnas pilsētas, starp kurām parasti kustība notika pa tiltiem pāri Olzas upei. Reaģējot uz to, grupa Polijas un Čehijas iedzīvotāju abās upes pusēs izvietoja plakātus ar uzrakstiem, ka viņi ilgojas satikt kaimiņvalsts iedzīvotājus.
Pamattiesības pārvietošanās ierobežojumu laikā
Eiropas mērogā ieviestie pārvietošanās ierobežojumi reizēm nozīmēja pamattiesību ierobežošanu. Tomēr cilvēki atrada veidus, kā panākt, lai viņu viedoklis tiktu sadzirdēts.
2020. gada aprīlī Polijā bija paredzēta balsošana par likumu, ar kuru tika aizliegti aborti un seksuālā izglītība. Melnos lietussargus, kas bija kļuvuši par simbolu cīņai par sieviešu tiesību aizsardzību Polijā, nevarēja izmantot, lai dotos protesta akcijās. Tā vietā protestētāji, turot rokās lietussargus, izveidoja rindu pie lielveikala, kas tobrīd bija vienīgā pieejamā publiskā telpa, kur vienuviet bija atļauts pulcēties vairākiem cilvēkiem. Citi protestētāji melnos lietussargus un plakātus izvietoja uz balkoniem un māju logos. Galu galā balsojumu par abortu aizlieguma likumu nācās atlikt.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Protestā pret pārvietošanās ierobežošanu izmantots metāla trauks, Madride, Spānija, 2020. gada maijs.
Izdomas bagāta atbildes reakcija
Pārvietošanās ierobežojumu laikā liela nozīme bija radošumam un tā izpausmēm. Bērni un pieaugušie pauda dažādas izjūtas zīmējumos, dzejoļos vai mūzikā. Savu ikdienu viņi dokumentēja skolu un augstskolu organizētos mācību projektos. Cita veida mākslas darbi tika radīti draugu un ģimenes locekļu atbalstam.
Skiču burtnīca “Sars-Cov-2 epidēmijas laikā biežāk izmantoto jēdzienu īss grafisks atspoguļojums”, Karmela del Kasara Himenesa, 2020. gada marts-maijs, Madride, Spānija.
“Viena no izplatītākajām Covid-19 slimības sekām ir elpas trūkums un elpošanas grūtības, tomēr šī slimība izraisīja smakšanu arī daudzos citos dzīves aspektos... daudzās Eiropas valstīs koronavīrusa krīzes laikā tika ierobežotas daudzas garantētās konstitucionālās cilvēktiesības, un tas izraisīja tūkstošiem iedzīvotāju sociālo nosmakšanu,” uzskata Anna Vasofa.
Koronavīruss, koronavīruss, mēs dezinficējam rokas,
Viss sākās Ķīnā.
Koronavīruss, koronavīruss, visa pasaule lūdz Dievu,
Visi mēs esam iesprostoti mājās.
Koronavīruss, koronavīruss, ārstu darbs mūs stiprina,
Viņi ir nesavtīgi un drosmīgi,
Dārgi kā zelts!
Koronavīruss, koronavīruss, mēs visi mazgājam rokas,
Lai drīz varam apskaut viens otru.
Zīmējumā vīruss nēsā kroni, jo “corona” tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “kronis”.
Londonā dzīvojošā šveiciete Sāra Rolofa ir dalījusies ar savu stāstu par cīņu ar Covid-19, ļaujot ieskatīties savas dienasgrāmatas ierakstos. Sāras beļģu drauga dēli Leons (9) un Fēlikss (6) uzzīmēja viņai šo zīmējumu kā pamudinājumu turpināt cīņu ar slimību. Šis zīmējums un Sāras dienasgrāmatas ieraksti kļuva par līdzekli, lai izskaidrotu vīrusu bērniem un citiem cilvēkiem, kuri vēlējās palīdzēt kādam, kas cīnās ar to pašu slimību, un tādējādi atvieglot sasirgušā trauksmi.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Medicīnas darbinieki: mūslaiku varoņi
Jau kopš paša Covid-19 pandēmijas sākuma veselības aprūpes darbinieki ir bijuši cīņas pirmajās līnijās. Glābjot citus, ne mazumam slimnīcās un veselības aprūpē strādājošo nācās samaksāt visaugstāko — dzīvības — cenu. Nereti tāpēc, ka trūka pienācīgu aizsardzības līdzekļu. Medmāsas un ārsti burtiski tiek attēloti kā mūsu nemierīgā laikmeta jaunie supervaroņi.
Rumānijā kādai reklāmas aģentūrai radās ideja viņus attēlot kā mūslaiku svētos un dievus, iedvesmojoties no dažādu reliģiju ikonogrāfijas (un izsaucot dažu reliģisko līderu dusmas).
Lai gan medicīnas darbinieki tika uzskatīti par varoņiem un svētajiem, viņiem nācās izjust arī apkārtējo bailes un neuzticēšanos. Mediji no vairākām Eiropas valstīm ziņoja par diskrimināciju vai agresiju, kas vērsta pret medicīnas darbiniekiem, piemēram, šādi ir rīkojušies viņu kaimiņi, baidoties, ka medicīnas darbinieki varētu būt inficēti. Laimīgā kārtā šos incidentus biežāk atsvēra arvien jaunas liecības par atbalstu un solidaritāti.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Lai gan medicīnas darbinieki tika uzskatīti par varoņiem un svētajiem, viņiem nācās izjust arī apkārtējo bailes un neuzticēšanos. Mediji no vairākām Eiropas valstīm ziņoja par diskrimināciju vai agresiju, kas vērsta pret medicīnas darbiniekiem, piemēram, šādi ir rīkojušies viņu kaimiņi, baidoties, ka medicīnas darbinieki varētu būt inficēti. Laimīgā kārtā šos incidentus biežāk atsvēra arvien jaunas liecības par atbalstu un solidaritāti.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Kaut arī netrūka medicīnas darbinieku pateicības cilvēkiem par dažāda veida atbalstu, mediķi visā kontinentā arī plaši protestēja pret aizsardzības līdzekļu trūkumu, kas viņus pakļāva īpašam riskam.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Solidaritāte praksē
Covid-19 krīzes uzliesmojums paliks atmiņā saistībā ar aizsargmateriālu trūkumu ne tikai plašākai sabiedrībai, bet arī medicīnas darbiniekiem. Masku, aizsargtērpu un citu aizsardzības līdzekļu trūkums izraisīja dramatiskas situācijas daudzās Eiropas valstīs. Visā kontinentā šis ārkārtas stāvoklis pamudināja iedzīvotājus brīvprātīgi iesaistīties un palīdzēt, lai pēc iespējas ātrāk vērstu situāciju uz labu.
Visā kontinentā šis ārkārtas stāvoklis saistībā ar aizsardzības līdzekļiem lika iedzīvotājiem kļūt radošākiem. Ja trūkst medicīnas preču — sākot no aizsardzības aprīkojuma līdz dzīvību glābjošiem ventilatoriem, pie darba ķeras trīsdimensiju printeru īpašnieki un cenšas ražot ātrākas un lētākas versijas, ar kurām var sākt glābt cilvēku dzīvības. Iepazīstieties ar dažiem solidaritātes, kopienu veidošanas un radošuma piemēriem cīņā ar pandēmiju.
Kad medicīnas preču krājumi bija ierobežoti, 3D printeru īpašnieki visā Eiropā sāka ražot lētākas versijas, kuras pēc tam ātri piegādāja medicīnas speciālistiem.
Bulgārijas dizaina studija “Love 2 Design” pievienojās iniciatīvai “#ЗАДОБРОТО” (#parlabo). Daudzi šīs iniciatīvas entuziasti ar 3D printeriem izgatavoja sejas aizsargus pirmās līnijas medicīnas darbiniekiem.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Medicīnas darbinieki un citi speciālisti, piemēram, aprūpētāji aprūpes iestādēs, saskārās ar aizsargtērpu trūkumu. Cilvēki, kam bija nepieciešamās prasmes, piedāvāja palīdzību un bieži vien spēja ražot milzīgu daudzumu šāda apģērba.
Madridē pašorganizēta brīvprātīgo grupa sāka šūt aizsargtērpus. Palīdzības sniegšanā iesaistījās daudzi, bieži vien tie bija vecāka gadagājuma cilvēki, kam mājās bija šujmašīna. Viņi koordinēja ražošanu un izplatīja tērpus ar sirds logotipu slimnīcām, policijas iecirkņiem, ugunsdzēsējiem vai valsts pārvaldes darbiniekiem.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Medicīnas darbinieki un citi speciālisti, piemēram, aprūpētāji aprūpes iestādēs, saskārās ar aizsargtērpu trūkumu. Cilvēki, kam bija nepieciešamās prasmes, piedāvāja palīdzību un bieži vien spēja ražot milzīgu daudzumu šāda apģērba.
Madridē pašorganizēta brīvprātīgo grupa sāka šūt aizsargtērpus. Palīdzības sniegšanā iesaistījās daudzi, bieži vien tie bija vecāka gadagājuma cilvēki, kam mājās bija šujmašīna. Viņi koordinēja ražošanu un izplatīja tērpus ar sirds logotipu slimnīcām, policijas iecirkņiem, ugunsdzēsējiem vai valsts pārvaldes darbiniekiem.
Dāvinājums Eiropas vēstures namam Briselē.
Visur trūka medicīnisko sejas masku, neraugoties uz to, ka tās bija ļoti nepieciešamas speciālistiem, kas slimnīcās strādāja ar Covid-19 pacientiem. Vairākās Eiropas valstīs spontāni un solidaritātes garā daudzi cilvēki uzņēmās iniciatīvu un sāka mājās darināt sejas maskas paši sev un citiem, lai gan bija pretrunīgi zinātniski pierādījumi par to efektivitāti. Mājražotāji izstrādāja īpašus filtrus un palīdzēja uzlabot šādu sejas masku izmantojamību.
Tās kā dāvinājums nonāks Eiropas vēstures namā Briselē.
Pandemic Soundscapes
How did Europe sound during the coronavirus pandemic? What connects the lockdown experience across the continent? This sound composition created by Mara Maracinescu features 21 distinct recordings from 17 European countries, made between March and May 2020 during the first European COVID-19 lockdown.
The main purpose of the research and resulting composition was to trace the impact of the lockdown on European soundscapes: new rituals or types of gathering that appeared; changes in the ambient soundscape, due to lower traffic, or the amplified presence of the State’s voice, for example through loudspeakers.
"Pandemic Soundscapes"
Sounds across Europe during the coronavirus pandemic